“Gudri un gardi” – tā daļa VisLatvijas vidusskolas vidusskolēnu bija nolēmuši pavadīt piektdienu, 21.novembri. Un tā arī bija – “gardi” gan acij, gan puncim.
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs gandrīz visiem dalībniekiem bija patīkams pārsteigums – muzeji ne tuvu vienmēr ir vienlaikus skatāmi, klausāmi, sajūtami, arī izspēlējami, saožami, arī guļus gultā baudāmi. Ekspozīcijā atklājas rakstnieku un mūziķu cilvēciskā pasaule – vaļasprieki, ieradumi, ieskats radīšanā. Katrs uzzināja ko jaunu par kādu zināmu radošu personību. Izrādās, Rainis, piemēram, ik dienas vingrojis ar divām hantelēm katrā rokā, kas skatāms dokumentālos kadros, bet Eduards Veidenbaums izklaidējies, velkot kvadrātsakni no 2, ar roku rakstot vairāk kā 60 skaitļu rindas. Šajā muzejā noteikti jāpavada vismaz 3 dienas, lai apskatītu, noklausītos, izmēģinātu visu, kas tiek piedāvāts. Interesanti iekārtots un iedvesmojošs – tā muzejs tika novērtēts.
Bet mums bija jādodas uz meistarklasi – picu meistarklasi. Picērijā “Makss un Morics” mūs negaidīja ne Makss, ne Morics, bet gan Ojārs, lieliskais picērijas saimnieks. Un patiesībā piedalījāmies divās meistarklasēs, jo stāsts par picērijas tapšanu jeb uzņēmējdarbības vēsture 16 gadu garumā bija tiešām meistarklases vērta.
Un tad saņēmām katrs pa mīklas pikucim, kas gan ar dīdžeja, gan keramiķa cienīgām roku kustībām bija jāizveido par picas pamatni, uz kuras katrs veidoja savu īpašo picu. Izcepa Ojārs, 7 minūtēs picas bija gatavas. Un katram likās, ka savējā ir visgaršīgākā, pie kam notiesāta lieliskā kompānijā.
Atgriežoties Rīgas centrā, radās negaidīts plāns – pakavēt laiku meitenēm, kam līdz autobusam uz mājām Liepājas pusē jāgaida pāris stundas, tāpēc sarunas turpinājām kafejnīcā siltumā ar gardu karsto upeņu dzērienu. Upeņu dzēriens raisīja daudzas fantāzijas par nākamo un aiznākamo pasākumu – ideja par kopīgu braucienu uz distanču slēpošanas bāzi, pārgājienu gar jūru un citi, ko visiem neatklāsim.
Ar vidusskolēniem kopā dienu pavadīja skolotājas Daces – Grīsle un Kalniņa.
