Vasaras sākums ir jānosvin arī Vislatvijas vidusskolas skolotājiem, un šoreiz tika pieņemts lēmums nevis sabraukt kādā noteiktā, jaukā vietā ar saviem auto, bet gan doties visiem kopā ekskursijā ar autobusu.

Un tā, svētdienas rītā, mūsu skolotāji no Jēkabpils, Lielvārdes, Jelgavas un citām Latvijas malu malām satikās Rīgā, lai sāktu ceļojumu uz Kurzemes pusi. Pirmā apskates vieta bija izvēlēta Smārdes pagastā – “Apgrieztā māja”. Galvu reibinoša pastaiga mājā, kur viss ir kājām gaisā, šūpošanās Tornado tunelī, izlaušanās spoguļu labirintā, ampelēšanās un jautra fotografēšanās – tā sākās mūsu piedzīvojums.

Turpat netālu – Baskāju taka. Uz to tad arī devāmies kā nākamo. Kad mācību gada laikā nācies daudz strādāt telpās un pie datora, pastaiga dabā ar basām pēdām ir īsta “medus maize”. Te oļi, te akmentiņi, te čiekuri, te mulča, te dubļi, te smiltis – te pēdām karsti, te vēsi. Pret šo pieredzi nobāl visas akupunktūras kopā ņemtas! Un takas galā pēdiņām vēl balva – silta ziedu vannīte, kuru varēja baudīt, malkojot gardu zāļu tēju.

Bet ar šo ceļojums vēl nebija galā. Tālāk devāmies uz Kandavu – vienu no skaistākajām Kurzemes mazpilsētām, kas apbur ar senatnīgo arhitektūru, bruģētajām ieliņām, kalnaino reljefu un brīnišķīgiem dabas skatiem. Kafejnīcā “Pie Kristapa” mūs sagaidīja ar ļoti gardām un bagātīgām pusdienām. Porcijas tiešām bija varenas – nepārspīlējot, ēdām stenēdami.

Pēc sātīgās maltītes spēki bija atjaunoti, un, protams, vēl drusciņ vajadzēja paampelēties. Atradām mīlīgu vietiņu parka koku ēnā, kur skolotāja Dace Kalniņa savus kolēģus nostādīja fakta priekšā – būs mazliet jāpatrenējas aktiermeistarībā un jānofilmējas nelielā “mākslas filmā”.

Tavu brīnumu – kādi talanti te atklājās! Stāstīt stāstus, improvizēt, atveidot jebko – kaut soliņu parkā vai sunīti ar tikko dzimušiem kucēniem – Vislatvijas skolas skolotājiem tas ir tīrais nieks. Tiesa gan, viss process noritēja ar nevaldāmu jautrību un smieklu devu. Tā tapa izrāde “Reiz parkā”, kur katram bija iedalīta viņa īpašā, atbildīgā loma. Un stāsts, protams, tika iemūžināts filmā, kura – kas zina – varbūt kādu dienu tiks izrādīta kādā festivālā.

Lai nu kā – šī bezgala jautrā diena, domāju, visiem paliks atmiņā, un, to atceroties, mēs savās sirdīs silti smaidīsim.