Socializēšanās
Socializēšanās trūkums ir viens no visizplatītākajiem mītiem par tālmācību. Ar stereotipiskiem uzskatiem šajā jautājumā saskaramies bieži.
Mēs, vecāki, klasiskajā skolu sistēmā augot, esam izgājuši cauri posmam, kas saucas “piespiedu socializēšanās”, kad pilnīgi atšķirīgi bērni tiek sagrupēti pēc dzīvesvietas adreses un salikti vienā klasē. Ar atšķirīgām interesēm, temperamentu, attīstības līmeni un ģimenes vērtībām. Un tad bija jāiemācas socializēties, sadzīvot ar pārējiem un ātri saprast, kā šī pasaule uzbūvēta, jo mums nebija izvēles! Tā bija seno laiku specifika, un mēs visi šo izdzīvojām.
Vai tas mūs norūdīja? Noteikti!
Vai cēla un attīstīja mūsu potenciālu? Noteikti ne, drīzāk tas ļāva mums ātrāk uzaudzēt biezāku ādu, apbružāties un aplipt ar vidusmēra pilsoņa īpašībām.
Vai tagad ir jābūt tāpat??? Un te daži samulst atbildē – nu, jā, kaut kā taču mēs izaugām!…
Paņemsim piemēru, kur visi meža iemītnieki tiek salikti vienā būrītī. Ko vērojam? Lācēnam un ezim viss vienalga, vilciņš grib ēst un izrāda agresiju, zaķītis un vēl daži mazie zvēriņi tiek norakstīti jau pirmajās dienās pēc kārtas katrā ēdienreizē. Visi pārējie pa vidu cenšas izdzīvot, t. i., socializēties.
Atbilde kļuva skaidrāka?
Socializācijai ir jābūt balstītai uz interesēm un simpātijām, nevis uzspiestai bez iespējas izvairīties.
Viss sākas ar sava bērna pazīšanu. Tiesa, daļai bērnu nav piemērota tālmācība, viņiem ir nepieciešama kņada un citi bērni blakus ikdienā, taču aizvien vairāk ir tādu, kuriem tālmācība ir pat ieteicama – viņus nogurdina cilvēku pūļi visapkārt, nepatīk mūžīgais troksnis un klasesbiedru ķīvēšanās. Katru dienu mums zvana kāds vecāks, kura bērnam negribas iet uz skolu trokšņa, koncentrēšanās problēmu vai mobinga dēļ. Bieži tiek pieminēta psihosomatika: bērnam bieži sāp galva, vēders vai arī viņš daudz slimo… Tas tāpēc, ka mūslaiku bērni ir citādi, viņiem vairs neder tie paši instrumenti, kuri bija gana labi mūsu paaudzei. Labi, ka skolu var nomainīt jebkurā laikā!
Kā ar socializēšanos VisLatvijas vidusskolā?
Trīs vai četras dienas nedēļā mums ir tiešsaistes nodarbības, kuru laikā bērni diskutē, mācās, uzdod jautājumus un runājas – tas ir laiks ar komunikāciju digitālajā vidē.
Piektdienās mūsu skolā ir brīvprātīgi klātienes tikšanās pasākumi, kuru virsmērķis ir komandas gara un komunikācijas prasmju stiprināšana klātienē, kas ietērpta pašu skolēnu izdomātās aktivitātēs, bet vienmēr – ar ietvertu izglītojošu faktoru. Šajās tikšanās reizēs skolēni atrod sev domubiedrus, iepazīst klasesbiedrus un socializējas. Mums ir gan skolas kopīgie klātienes pasākumi, gan klases ekskursijas, turklāt arī vecāki bieži organizē pasākumus saviem bērniem un atsevišķos reģionos jaudīgi pašorganizējas.
Mūsu skolēniem ir vairāk brīvā laika, jo mācības ir strukturētas citādā ritmā, tādējādi tiek iegūta iespēja vairāk laika veltīt pašu bērnu interešu attīstīšanai un pulciņiem, kuros klātienē ir iespēja tikties ar līdzīgi domājošiem vienaudžiem sev patīkamākā gaisotnē.
Vairākumā gadījumu socializēšanās nesagādā problēmas, kā novērojam klašu ekskursijās – skolēni lieliski spēj atrast saskares punktus ar vienaudžiem, tiekoties uzvedas brīvi, nepiespiesti un cieņpilni.
