Aprīļa vidū septiņi VisLatvijas vidusskolas aktīvākie un darbīgākie skolēni un divas skolotājas Daces- Kalniņa un Grīsle, devās Erasmus braucienā uz Vāciju. Šoreiz aicinātāji bija vācu skolēni no mazās, bet tik ļoti skaitās Betzdofas pilsētiņas.
Dažiem no mūsu skolēniem šis bija pirmais ceļojums pāri robežām, pirmais ceļojums ar lidmašīnu. Tik aizkustinoši bija vērot viņu sajūsmu- lidmašīnai paceļoties augstu virs mākoņiem, Vācijā ceļojot ar agrāk neredzētiem vilcieniem un vērojotot kalnainās ainavas.
Nonākot gala punktā, mūs sagaidīja vācu skolotāji un ar savām automašīnām nogādāja līdz hostelim, kuru gan grūti par tādu nosaukt. Tā bija senā, ārkārtīgi skaistā Freusburgas pils, kas atradās pašā kalna virsotnē. Šo pili uztur kāds privāts uzņēmējs un vietējā pašvaldība. Tajā regulāri norisinās dažādas skolēnu nometnes. Taču pirmajā vakarā bijām vienīgie visā pilī. Pēc garā ceļa mums bija sarūpētas arī vakariņas.
Pirmdienas rītā skolēni devās uz Betzdorfas skolu, lai satiktu jaunos draugus un iepazītos. Pulcējāmies skolas zālē. Vispirms bija uzdevums abām skolēnu grupām prezentēt savu valsti, tad bija jāuzrunā katram kāds, kuru vēl nezina un sarunā jāiepazīstas. Skolēni sāka pamazām sadraudzēties. Vācieši slavēja mūsu skolēnu prezentēšanas prasmes un labo angļu valodu.
Šīs dienas uzdevums bija darbmācības skolotāja pavadībā izgatavot bišu māju un kopīgi pagatavot pusdienas. No veikala tika atnesti produkti un tapa siera-puravu zupa ar malto gaļu. Sanāca ļoti gardi. Pēc pusdienām skolēni visi kopā sakopa virtuvi un devās ekskursijā pa skolu. Arī Betsdorfas skola ir skaistā, senā muižas ēkā un tai ir pat sava observatorija, no kuras skolēni vēro sauli un zvaigznes.
Otrdienā apmeklējām lielās pilsētas- Ķelni un Bonnu. Apskatījām Ķelnes katedrāli, kurā pēc 533 pakāpienu pārvarēšanas tika sasniegts katedrāles skatu laukums ar brīnišķīgu panorāmu uz pilsētu. Bonnā apmeklējām interaktīvu vēstures muzeju un HARIBO konfekšu paradīzi.
Nākamās dienas rītā mums bija iespēja piedalīties drāmas stundā. Drāmas mācību priekšmets Vācijā pastāv jau sen. Tas attīsta skolēnu runas un pašizpausmes prasmes un veicna cilvēku psiholoģijas izpratni. Skolotāja bija parūpējusies arī par mūsu skolēnu iesaisti stundā. Kopā ar vācu bērniem bija jāveido tā saucamās stopkadru bildes un tās kopīgi jāapspriež.
Pēcpusdienā devāmies ekskursijā uz Bindveides rūdas raktuvēm. Kalnrūpniecība šeit bija pastāvējusi gadsimtiem ilgi. Raktuves savu funkciju beigušas pildīt 1932 gadā un kopš tā laika šeit ir apskates objekts, kas stāsta par seno, grūto un bīstamo kalnraču darbu.
Tikai uzvelkot atbilstošu apģērbu un aizsargķiveres varējām doties lejup ar īpašu un skaļi grabošu vilcieņu, gida pavadībā. Nonākot pazemē, alu labirinti tika izstaigāti kājām. Skolēni ar interesi klausījās stāstījumu. Neviļus prātā nāca brāļu Grimmu pasaka par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem, kuri kalnos raka rūdu.
Ceturtdienā pēc draudzīgas volejbola spēles devāmies pārgājiena uz Otto torni, no kura varēja skatīt Vestervaldes un Siegenlandes āres. Tad ceļš veda pie sena druīdu (sena priesteru kasta) akmeņa- Ķeltu svētvietas. Druīdi tulkojumā no ķeltu valodas nozīmē “gudrajie”. Šī vieta cieši saistīta ar leģendām un ķeltu vēsturi.
Mūsu un vācu jaunieši jau bija tik ļoti sadraudzējušies, ka vakarā Freisburgas pils hosteļa pagalmā paši sarīkoja savu ballīti līdz pat pusnaktij.
Nemanot bija pienākusi pēdējā viesošanās diena. No rīta aizceļojām uz Zīgenu (Siegen), kur izstaigājām Augšpils jeb Oberess Schloss apkārtni, kas bija uzplaukusi krāšņos ziedos. Tikmēr vācu skolēni skolotāja Mihaela mājās gatavoja mums pārsteigumu-atvadu ballīti. Vakaru pavadījām lieliskā gaisotnē- sarunās, spēlēs, mielojoties ar salātiem, desertu un grillētiem labumiem. Taču laiks ir nepielūdzams, un gribot negribot pienāca atvadu brīdis. Dažam labam pat nobira pa asarai un mierinājums bija vien doma, ka septembrī taču atkal tiksimies, jo vācu skolēni ieradīsies viesos pie mums Latvijā.
Ar nepacietību viņus gaidām!
